Pēc jaunā standarta sasniedzamajiem rezultātiem skolēns mācās atšķirt faktu no viedokļa ceturtajā klasē sociālajās zinībās un vēsturē. Kritiskā domāšana un argumentācija jaunajā standartā tiek pakāpeniski attīstīta. Diemžēl jāpievienojas komentāriem par skolotāju nemāku šo procesu novadīt. Ja tam pieķeras tikai 9.klasē, jo eksāmenā būs eseja, tad jau ir par vēlu. Man pašai pagāja mokoši ilgs laiks, lai nonāktu pie uzdevuma, kur skolēniem jākrāso argumenti, lai saprastu to uzbūvi. Automatizācija būtu labs risinājums, jo individuāli sniegt atgriezenisko saiti par katra skolēna sniegumu un virzīt uz stiprāku argumentu ir nenormāli laikietilpīgi.
Sāksim ar to, ka liela problēma jau ir paši skolotāji. (Protams, nevar vispārināt, bet man ir priekšstats, ka tādu ir daudz.) Līdz ar to arī nav kam mācīt šo kritisko domāšanu. Nākamais, var sākt ar pavisam vienkāršu lietu - analizēt notikumus valstī. Man viena studente teica, ka viņiem katru nedēļu audzināšanas studā vienam no klases biedriem bija jāizstāsta, kas aktuāls medijos un par to pēc tam runāja un analizēja klasē. Man šis likās forši, jo attīsta pieradumu patērēt medijus (kas man, protams, patīk); interesēties par notikumiem; analizēt gan avotus, gan saturu. Bet, kā jau minēju, baidos, ka daudzas skolotājas pašas šo neprastu. To mēs redzam pēc mītiem, ko izplata pašas skolotājas. Varbūt šajā gadījumā tādi 15 min uzdevumi līdzētu, jo, piedāvājot "atrisinājumu", trenētu arī skolotājus.
Pilnīgi piekrītu par lielās prasmes saskaldīšanu. Tā vienkārši var daudz labāk ieraudzīt, kas un kā man kā skolotājam ir jāmāca skolēniem. Piekrītu arī par atgriezeniskās saites (AS) nepieciešamību skolēniem un to, ka skolotājiem (caurmērā) prasmes to sniegt vienkārši nav. Tāpēc es vairāk ticētu tam, ja skolēni sniegtu AS viens otram, nevis skolotājs skolēniem. Tur arī var gadīties pulka argumentācijas kļūdu.
Čau, Mārtiņ! Paldies par postu, tiešām interesants un sarežģits temāts. Nekādu gudru komentāru man nav, bet izglītības metodikas ziņā dalīšos at Kursēras (Coursera) vispopulārāko kritiskās domāšanas specializāciju (kursu kopumu) - https://www.coursera.org/specializations/logic-critical-thinking-duke - ja tev ir interese iedziļināties, varu dot bezmaksas pieeju. Vismaz var parbaudīt specializācijas strukturu, jo tur ir 4 atsevišķi kursi un katrā kursā ir vairāki moduļi. Protams, tas ir vairāk universitāšu nekā skolu līmeņa programma, bet varbūt noderēs.
Pēc jaunā standarta sasniedzamajiem rezultātiem skolēns mācās atšķirt faktu no viedokļa ceturtajā klasē sociālajās zinībās un vēsturē. Kritiskā domāšana un argumentācija jaunajā standartā tiek pakāpeniski attīstīta. Diemžēl jāpievienojas komentāriem par skolotāju nemāku šo procesu novadīt. Ja tam pieķeras tikai 9.klasē, jo eksāmenā būs eseja, tad jau ir par vēlu. Man pašai pagāja mokoši ilgs laiks, lai nonāktu pie uzdevuma, kur skolēniem jākrāso argumenti, lai saprastu to uzbūvi. Automatizācija būtu labs risinājums, jo individuāli sniegt atgriezenisko saiti par katra skolēna sniegumu un virzīt uz stiprāku argumentu ir nenormāli laikietilpīgi.
Sāksim ar to, ka liela problēma jau ir paši skolotāji. (Protams, nevar vispārināt, bet man ir priekšstats, ka tādu ir daudz.) Līdz ar to arī nav kam mācīt šo kritisko domāšanu. Nākamais, var sākt ar pavisam vienkāršu lietu - analizēt notikumus valstī. Man viena studente teica, ka viņiem katru nedēļu audzināšanas studā vienam no klases biedriem bija jāizstāsta, kas aktuāls medijos un par to pēc tam runāja un analizēja klasē. Man šis likās forši, jo attīsta pieradumu patērēt medijus (kas man, protams, patīk); interesēties par notikumiem; analizēt gan avotus, gan saturu. Bet, kā jau minēju, baidos, ka daudzas skolotājas pašas šo neprastu. To mēs redzam pēc mītiem, ko izplata pašas skolotājas. Varbūt šajā gadījumā tādi 15 min uzdevumi līdzētu, jo, piedāvājot "atrisinājumu", trenētu arī skolotājus.
Pilnīgi piekrītu par lielās prasmes saskaldīšanu. Tā vienkārši var daudz labāk ieraudzīt, kas un kā man kā skolotājam ir jāmāca skolēniem. Piekrītu arī par atgriezeniskās saites (AS) nepieciešamību skolēniem un to, ka skolotājiem (caurmērā) prasmes to sniegt vienkārši nav. Tāpēc es vairāk ticētu tam, ja skolēni sniegtu AS viens otram, nevis skolotājs skolēniem. Tur arī var gadīties pulka argumentācijas kļūdu.
Čau, Mārtiņ! Paldies par postu, tiešām interesants un sarežģits temāts. Nekādu gudru komentāru man nav, bet izglītības metodikas ziņā dalīšos at Kursēras (Coursera) vispopulārāko kritiskās domāšanas specializāciju (kursu kopumu) - https://www.coursera.org/specializations/logic-critical-thinking-duke - ja tev ir interese iedziļināties, varu dot bezmaksas pieeju. Vismaz var parbaudīt specializācijas strukturu, jo tur ir 4 atsevišķi kursi un katrā kursā ir vairāki moduļi. Protams, tas ir vairāk universitāšu nekā skolu līmeņa programma, bet varbūt noderēs.