[Bizness / Idejas / Wagnerslap]
(Ātrais brīdinājums par “Wagnerslap“ kategoriju - tā ir rezervēta estētiskām, mūzikas, grāmatu, filmu un kultūras muļķībām, kas mani ikdienā interesē. Neuztveriet “Wagnerslap“ ierakstus pārāk nopietni. Visos ierakstos tagad arī augšā norādu kategorijas, lai ātri varat aizbēgt prom no nepareizā. Varēsiet atgriezties uz Biznesa un Ideju ierakstiem.)
Esmu novērojis, ka manu reakciju uz dažādiem kultūras sīkumiem ļoti iespaido valoda, kādā es to patērēju. Idiotiskākās lietas hiphopa tekstos angliski skan tīri labi, lai gan latviešu valodā ko līdzīgu es uzreiz mestu pret sienu (Eliotam un Ansim gan vispār nav ne vainas). Vai arī nespēju izbaudīt teātra izrādi nevienā valodā, kas nav latviešu. Esmu mēģinājis skatīties lugas angļu valodā, bet vienkārši sēžu kā ledus klucis. Kas dīvaini, tiklīdz šī pati luga tiek ekranizēta kā filma, uzreiz atkal kļūst interesanti.
Mans šīs nedēļas nogales atklājums - krievu valoda kombinācijā ar shoegaze, sapņu popa estētiku kopā skan negaidīti labi.
Gan jau angliski esat klausījušies visādus Cocteau Twins, Lush, M83, Washed Out. Parasti šo žanru var neslikti atšķirt pēc tā, ka klipos linčiskā veidā daudz tiek filmēti mākoņi. Cita pazīme ir dziedātāji, kas uz albuma vākiem stāv ar 45 grādu leņķī sagrieztu galvu un uzspēlēti vienaldzīgi skatās tālumā. Der arī ķermeņa 90 grādu pagrieziens kombinācijā ar plīvojošiem matiem. Un visu šaubu aizvākšanai - ja Wong Kar-Wai kādā savā filmā ir iekļāvis tavu dziesmu, noteikti tuvojies tai sajūtiņai.
Krievu valodai manā galvā ir patoss, smeldze un melodiskums, kas ļoti labi izceļas uz shoegaze fona.
Varbūt es vienkārši neesmu pieradis klausīties mūziku krieviski, tādēļ arī šīs kombinācijas skan mazliet eksotiski? Nezinu. Manā asociāciju ķēdītē gan uzpeld daudz kas pazīstams - visādas bloka mājas, Rīga un pazīstami cilvēki.
Vispār pēdējos mēnešos daudz esmu meklējis visādu krievu populāro mūziku, un var atrast gan pilnīgas drausmas, gan daudz ko interesantu. Esmu atradis producentu grupu Cream Soda, ko laikam varētu saukt par Maskavas Disclosure, gan visādus interesantus reperus. Šis tik ļoti neinteresēs tiem no jums, kas nav klubu mūzikas piekritēji, bet jau kādu laiku riktīgi fanoju arī par Ninu Kraviz - liekas viena no interesantākajām techno producentēm pasaulē. Viņa uzsāka lielisku mūzikas izdevniecību (vai tā latviski sauc leiblus?) “ТРИП“, kas izdod Bjarki un pāris citus krutus techno producentus.
Šis tāds nopietnāks un drīzāk Ideju punkts, bet šī rakšanās pa krievu popkultūru man patīk arī tāpēc, ka parāda daudz niansētāku skatu uz mūsdienu krievu sabiedrību un kultūru. Redzi visus foršos, inovatīvos, atvērtos cilvēkus Maskavā, Sanktpēterburgā, Kazaņā un citur. Citādi, ja būvē savu priekšstatu par mūsdienu Krieviju no Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, sanāk monolīts un ne pārāk godīgs skats, kas ignorē milzīgo dažādību.
P.S. Ko visi dara Jāņos? Kā parasti, ir sabiedrisks spiediens darīt ko konstruktīvu, bet ir arī variants ieslēgties kādā vēsākā vietā un vēlreiz noskatīties “Midsommar“.
P.P.S. Vajadzētu šai vēstkopai izdomāt kādu “About“ lapu un citus sīkumus, bet vēl nav sanācis pieķerties.
Parasti strādājot klausos visādu elektro un instrumentālo mūziku bez vārdiem, jo tas labāk palīdz koncentrēties. Kautkad atklāju, ka līdzīgs efekts ir arī dziesmām ar tekstu citā valodā, bet tikai tajās valodās, ko nezinu, vai nesaprotu pārāk labi. Uztaisīju sev šādu playlist ar tādām dziesmām, ja interesē https://open.spotify.com/playlist/0xd2voMJYvOxtVHyyR6JNr?si=7cfa486e11884965 Un pateicoties Tev, Sirotkins arī tur nonāca :)
Pie valodas un medija nesaderības piemēriem gribas arī pieminēt operas angļu valodā un mākslas filmas latviešu valodā!