Lone 90o gadu deju mūzikai lej pāri sīrupu un labas bungas. Nr. 7.

Gribēju rakstīt, ka lej pāri "Jungle Pop", bet daudzi šo atsauci vairs neuztver.

[Bizness un Tehnoloģijas / Idejas / Wagnerslap]

(Ātrais brīdinājums par “Wagnerslap“ kategoriju - tā ir rezervēta estētiskām, mūzikas, grāmatu, filmu un kultūras muļķībām, kas mani ikdienā interesē. Neuztveriet “Wagnerslap“ ierakstus pārāk nopietni. Visos ierakstos tagad arī augšā norādu kategorijas, lai ātri varat aizbēgt prom no nepareizā. Varēsiet atgriezties uz Biznesa un Ideju ierakstiem.)

Zinu, ka daudzi no jums vēstkopai pierakstījās dēļ Biznesa un Tehnoloģiju kategorijas, un es apsolu, ka nākamnedēļ par to atsākšu rakstīt (gribu uzrakstīt par enterprise programmatūras pilotprojektiem un to cenām). Bet darbos šī bija krietni pārāk smaga nedēļa, gribu mazliet atpūsties. Tādēļ Wagnerslap kategorija un mazliet mūzikas.

Dikti patīk deju un elektroniskā mūzika. Rīga ir labākā vieta pasaulē, bet ir kaut kas, kas man te dikti pietrūkst pēc pārcelšanās atpakaļ no Londonas - naktsdzīve un klubi, kur kādam tiešām interesē mūzika, nevis tikai visi ar nakti un alkoholu saistītie sociālie blakusefekti.

Viens no maniem mīļākajiem deju mūzikas producentiem jau 8 gadus ir Lone. Viņš 90o gadu reiva mūzikai pieiet ar muzikalitāti, inteliģenci un jūtamu bērnības apsēstību ar Boards of Canada. Lone tūlīt nāk ārā jauns albums, un likās piemērots brīdis, kad par viņu uzrakstīt.

Sakūrēšu un aprakstīšu mūziku par 4 dažādiem Lone tipāžiem, kas man patīk: (a) melanholisko miera deju Lone, (b) trakā 90o gadu reiva Lone, (c) J Dilla iedvesmotais, slinko bungu Lone, (d) jaunā albuma ezotēriskais Lone.

1/4 Melanholisko miera deju Lone

Deju mūziku šobrīd acīmredzamu iemeslu dēļ ir pārņēmis testosterons. Ieej kādā naktslokālā, un tev uzreiz bļauj virsū kāds dīdžejs, kāds ber virsū zaigojošas lietas, skan milzīgs 4-on-the-floor. Kāds ar kādu strīdas, kāds tev uzgāž virsū lipīgu rumkolu.

Bet ne vienmēr tas ir tas, ko gribas. Reizēm gribas padejot ar mieru. Tu kusties, tu jūties mazliet melanholiski, bet ne skumji. Vari justies labi, bet arī mazliet pasapņot. Nav nevienam jāizrādās, nav kaut kas jāmēģina sasniegt. Mierīgi dejo kopā ar labiem ļaudīm. Nākamajā rītā pamosties un jūties mazliet svaigs.

Lone šo miera un melanholijas estētiku ir nopulējis līdz perfekcijai. Man patīk gan viņa ļoti košās synth skaņas, gan interesanti programmētās bungas. Viņš daudz lietas ir izdevis ar izcilo R&S izdevniecību (kas agrāk izdeva visus, sākot no Aphex Twin, beidzot ar James Blake, bet tagad mazliet jūk pa vīlēm, jo īpašnieks kaut kādā e-pasta sarakstē pēkšņi negaidīti sāka stāstīt kaut ko rasistisku).

Atpakaļ pie miera dejām un melanholijas:

Šo “Once in a While“ ierakstu dikti labi atceros, jo to 2012. gadā kaut kādā interneta radio dzirdēju un uzreiz domāju “kas pie velna is šis”. Pagāja 2 gadi, līdz tiku pie Spotify un beidzot atradu, kas tieši tas ir un kas tieši ir Lone. Tik ļoti patika gan neierasti spligtās krāsas un melodiskums, gan tas, ka kruti programmētās bungas arī mani vilka uz deju grīdu.

2/4 Trakā 90o gadu reiva Lone

Pilnīgi cits Lone virziens ir skaidrā iedvesma no 90o gadu sākuma reiva mūzikas. To var dzirdēt viņa bungās, viņa breakbeats, viņa skaņās, viņa uz augšu uzgriestajā BPM. Viņš pats bieži stāsta, kā ir iedvesmojies no visām 90o gadu sākuma leģendām - sākot no The Prodigy, beidzot ar Orbital.

Kad negribas mieru, gribas neona glowsticks, sviedrus, nemieru un pagrabu.

Lone reiva mūzika man pat reizēm skan diezgan džezīgi (?). Viņš forši spēlējas ar ierastajām 4/4 un liek tev ar sinkopētiem akcentiem cīnīties ar saviem ierastajiem instinktiem.

Maza lieta, kas reizēm dikti patīk, ir tieši ļoti organiskā bungu skaņa, it īpaši basa bungām - varētu domāt, ka viņš ir samplējis dzīvus bundziniekus (tā gan droši vien nav). Ierakstā “Crystal Caverns 1991” man prieku sagādā 1:42 situācijas un BPM maiņa. Tādi sīkumi ir tas, ko medīju reiva mūzikā.

3/4 J Dilla iedvesmotais, slinko bungu Lone

Deju mūzikas producentiem nav jātaisa tikai deju mūzika. Lone radītajā ir dikti jūtams, ka bērnībā viņš ir saēdies ne tikai Boards of Canada un 90o reivu, bet arī kaudzi J Dilla hiphopa cilpu ar viņa slinkajām, plaukšķošajām bungām un hiphopā reti sastopamu muzikalitāti.

J Dilla augstumus Lone īsti nesasniedz, bet ar “slinko” bungu hiphopu viņš spēlējas. Iznākums ir tāds, it kāds kādu būtu paņēmis Boards of Canada skaņu paleti un sakrustojis ar J Dilla sajūtām.

4/4 Jaunā albuma ezotēriskais Lone

Pēc nedēļas vai divām Lone būs jauns albums, ko dikti gaidu. Visi mani draugi (čau, Kristap) runā par nākamās nedēļas Kanye albumu, bet es visiem uzmācos ar Lone.

No Twitter komunikācijas liekas, ka viņš pēdējā gada laikā ir salasījies par citplanētiešiem un maijiem (viņš savu jauno izdevniecību nosauca par “Ancient Astronauts”). Un gaidāms kas mazliet šo sajūtu iedvesmots.

Ja godīgi, man pirms albuma izlaistais singls liekas tiešām oriģināls. Ja parasti viegli atsaukties uz citām lietām, tad īsti nezinu, ko teikt par šo. Breakbeats ir, krāsainie synths ir, Boards of Canada iespaidi ir, bet tik un tā skan citādāk. Zinu tikai to, ka klips liekas ļoti skaists (jāskatās full screen) - kā izskatītos citplanētiešu vizīte pie mums. Mazliet atgādina pēdējā laika Aphex Twin klipus.

Lone manā dzīvē ir sagādājis daudz prieka! Mēģināšu vēl šad un tad šajā vēstkopā aprakstīt mūziku.