Latvijas uzņēmēji nespēj viens otru atbalstīt, jo ir pārāk aizņemti ar lielīšanos. Nr. 11.

Par Latvijas uzņēmēju savstarpējām privātajām sarunām

[Bizness un tehnoloģijas / Idejas / Wagnerslap]

“Kā es varu tev palīdzēt, ja tu visu sarunas laiku vienkārši lielies?”

Tā ir sajūta, pie kuras esmu sevi neskaitāmas reizes pieķēris, kad mēdzu runāties ar citiem Latvijas uzņēmējiem. It kā mums ir savstarpēja saruna, kuras rezultātā mēs viens otram varētu palīdzēt (sniegt padomu, iepazīstināt ar potenciālo investoru, iepazīstināt ar potenciālo klientu, ieteikt kādu piemērotu nākotnes komandas biedru u.c.). Bet tā vietā es dzirdu, kā pār mani gāžas nepārtraukta lielīšanās par to, cik viss ir lieliski.

Tie, protams, ir meli, jo visu uzņēmēju dzīves ir pārbāztas ar nepārtrauktu stresu, nekontrolējamiem ārējiem faktoriem un periodisku vilšanos sevī un apkārtējos. Bet lielīšanās sarunā tas vispār neparādās. Sarunas saturs liekas tikpat fake, kā cilvēku Instagram kontu saturs - viss ir lieliski, viss ir brīnišķīgi, man ir tas “startup conference glow”, man nekad nekas nav nogājis greizi.

Šis ļoti asi atšķiras no padomiem, pie kuriem tiku, kad piedalījos Techstars akseleratora programmā. Viens no galvenajiem tur uzsvērtajiem padomiem bija izveidot citu uzņēmēju loku, ar kuriem regulāri tiecies, kuriem bez kautrēšanās stāsti par visu slikto un labo, kuriem vari regulāri dažādos veidos palīdzēt. Pārsvarā praktiski (noderīgi kontakti, ideju validēšana u.c.), bet šad tad arī emocionāli. Vēl joprojām regulāri sazinos ar citiem Techstars uzņēmumu dibinātājiem, ar kuriem kopīgi esam strādājuši.

Šādu savstarpējā atbalsta kultūru tiešām redzēju Londonā un Helsinkos, bet to pārāk reti redzu Rīgā. Gribētos, lai tas mainītos. Kāda jēga nepārtraukti lielīties? Kad satiec citus uzņēmējus, tiem arī ir kaudze zināšanu un kontaktu, līdzīgi kā tev - kā viņi varēs palīdzēt ar taviem izaicinājumiem, ja vienmēr tos turēsi noslēptus? Tu taču nemēģini šajā brīdi šim uzņēmējam kaut ko ietirgot. Taču viegli saprast, ka lielīšanās tajā kontekstā drīzāk pilda kādu psiholoģisku funkciju, jo praktiski tā var tikai traucēt sasniegt tavus tā brīža mērķus.

Es pats esmu Latvijā pakāpeniski izgrebis mazu grupiņu ar draugiem-uzņēmējiem, ar kuriem varam savā starpā runāt godīgi un proaktīvi viens otru atbalstīt. Bet gribētos ko šādu sastapt biežāk, lai 80% satikšanos nebūtu vienkārši lielīšanās konkurss. Tad viens otru atbalstīsim vairāk un arī mūsu idejas attīstīsies veiksmīgāk.