[Bizness un tehnoloģijas / Idejas / Wagnerslap]
Racionālais fons - uzņēmējdarbība ir daudzas ilgtermiņa spēles
Statistiskā realitāte, ar ko saskaras jaunuzņēmuma dibinātājs, nav glīta. Pārliecinošs vairākums jaunuzņēmumu vairākus gadus pēc dibināšanas vairs neeksistē.
Varat šo faktu paši žigli validēt, pagūglējot dažādus startup konkursu uzvarētājus vai biznesa akseleratoru dalībniekus no 2015. gada - ātri redzēsiet, ka gandrīz visi no tiem 2021. gadā vairs neeksistē. Kad 2017. gadā ar Toneboard uzņēmumu kopā ar Artūru (mans biznesa partneris) tikām uzņemti Techstars London programmā, aiz priekiem dažiem paziņām uzsaucu dārgus dzērienus. Tagad saprotu, kāds tas bija idiotisms, jo tajā brīdī sasniegts bija precīzi nekas. Man vienkārši nebija nekādas izpratnes par uzņēmuma būvēšanas procesu un to, kurā vietā šajā spēlē atrodos.
Bet augstāk minētais arī nav pilna bilde, jo katrs jauns dibinātāja mēģinājums uzsākt uzņēmumu kļūst arvien mazāk riskants. Piemēram, ar katru savu nākamo uzņēmumu dibinātāji:
spēj labāk novērtēt, kas ir īstas problēmas, par kurām potenciālie klienti ir gatavi maksāt, un kas ir “nice to have“ problēmas, kuras par biznesu ir grūti pārvērst
spēj uzbūvēt arvien spēcīgākas komandas
var vieglāk piesaistīt kapitālu
kļūst tehnoloģiski spēcīgāki
ir izveidojuši plašāku un dziļāku kontaktu tīklu
vairāk zina par pārdošanu un mārketingu.
Uzņēmuma iznākums vienmēr būs kombinācija starp veiksmi, tavām spējām un tavu ieguldīto darbu, bet kopējais risks viennozīmīgi ar katru mēģinājumu krītas. Ja uzņēmējdarbība tiešām piesaista un neliekas nepamatota sevis mocīšana, diez vai ir prātīgi padoties uzreiz pēc pirmā mēģinājuma, kad tikai esi kļuvis spējīgāks un gudrāks.
Pat viena uzvara vairākās uzņēmējdarbības spēlēs ir izcils iznākums. Prātīgi šķiet spēlēt spēli vairākas reizes, līdz izdodas radīt ko gandarījumu nesošu.
Emocionālais fons mēģina uzņēmējdarbību padarīt par vienreizēju spēli
Ja racionāli ir spēlēt spēli vairākas reizes, kādēļ tas cilvēkiem liekas tik grūti? Pats redzu, cik daudzi cilvēki man tuvumā pēc pirmā mēģinājuma padodas un nemēģina atkal. Arī man pēc nesena neveiksmīga mēģinājuma bija kreņķīgi un kādu brīdi bija jāpadomā, pirms nofokusējāmies un saņēmāmies atkal.
Ir skaidrs, ka ir visādi racionāli iemesli, kādēļ visu pārtraukt pēc vienas spēles - jārūpējas par ģimeni, dažādas veselības problēmas, finansiāli apsvērumi. Tie ir ļoti svarīgi un cienījami apsvērumi. Bet par to nav tik interesanti rakstīt.
Man personīgi šķiet, ka cits, saistīts iemesls ir mūsdienu biznesa kultūra, kas zaudētas spēles padara tik sasodīti emocionāli smagas.
Kad strādā pie uzņēmuma, no vienas puses riska kapitālisti, konferenču rīkotāji un inovāciju konsultanti (vārds, ko startup jomas sabiedrisko attiecību speciālisti piešķir paši sev) tev dūdo ausī “nāc uzstājies šajā pasākumā, nāc uz šo preses interviju, publicē Linkedin ierakstus, kur saki, cik ļoti esi iedvesmots un pateicīgs, vispār esi publiska persona un zīmols“. No otras puses, pieredzējuši, veiksmīgi uzņēmēji pārsvarā iesaka īpaši daudz apkārt nezīmēties un sistemātiski būvēt biznesa procesus, kas šos mērķus sasniegs bez emocionālas atkailināšanās. Brīdina, ka sevis padarīšana par zīmolu bieži pie nekā laba nenoved.
Man pieredzējušo uzņēmēju stāsts liekas daudz, daudz racionālāks un prātīgāks. Iesaku šo visiem uzņēmējiem. Ir vērts būt mazliet publiskam, ir vērts runāties ar gudriem cilvēkiem, ir vērts nebūt dzīvoklī ieslēgtam introvertam, bet tikpat svarīgi ir arī ieturēt veselīgu distanci starp sevi un projektu, pie kura strādā, citādi (statistiski visticamāk) zaudētā spēle būs ļoti emocionāli sāpīga un būs grūti saņemties nākamajai.
Šo rakstu arī tāpēc, ka es pats esmu pieļāvis šo kļūdu. Kad strādāju pie kāda projekta, parasti tajā iegāžos ar visu sirdi un dvēseli un sāku kļūdaini domāt, ka “Projekts = Mārtiņš“. Ja publiski būvēju šo tēlu augstāk aprakstītajā veidā, citi cilvēki arī sāk man paši barot šo stāstiņu. Un tas tikai visu padara emocionāli daudz, daudz sliktāku, kad kaut kas kādu reizi neizdodas.
Visiem uzņēmējiem iesaku atcerēties, ka Tavs Uzņēmums neesi Tu. Tikai tā varēsi emocionāli sagatavoties daudzām ilgtermiņa spēlēm, nevis izdegt vienas spēles laikā.
Lieliski! What you do is who you are ;) Ben Horowitz
Gribēju pateikt, ka ja es kaut ko šādu lasīšu, tad tas būs Mārtiņš 💪
Super! Es gan piebilstu, ka manuprāt būtu arī ļoti interesanti dzirdēt arī par iemesliem kādēļ visu pārtraukt pēc "vienas spēles". T.i. vairāk konteksā no mūsdienu (manuprāt) toxic "hustle" kultūras un to kā balansēt starp abām pusēm, lai neizdegtu.